Šī gada laikā Čehija palīdzēja Ukrainai, nolemjot piegādāt militāro aprīkojumu no armijas noliktavām, piešķirot līdzekļus nepieciešamo materiālu un aprīkojuma iegādei un organizējot militārās apmācības. Atbalsta kopējā vērtība ir aptuveni 10 miljardu kronu. Turklāt militārajā palīdzībā Ukrainai piedalījas arī pilsoņi, kuri kolektīvā finansējumu kontā piesaistīja 1,55 miljardus kronu. Savāktie līdzekļi tika izmantoti, piemēram, raķešu palaišanas iekārtu RM-70 Vampire, slavenā tanka Tomāšs un pretgaisa un pretdronu sistēmu Viktors iegādei.

"Jau no pirmā brīža - iespējams, pateicoties mūsu pašai vēsturiskajai pieredzei - mēs skaidri zinājām, ka mums ir jāiestājas par Ukrainu. Un to izdarīja ne tikai valdība, bet visa valsts, un es ar to tiešām lepojos. Vēl pirms Krievijas iebrukuma mēs bijām pirmā valsts, kas nodrošināja Ukrainu ar munīciju, un jau no pirmajām stundām pēc Krievijas agresīvās iebrukuma Ukrainā mēs meklējām veidus, kā ātri un veiksmīgi palīdzēt drosmīgajiem aizstāvjiem," skaidro Ministru prezidents Petrs Fiala.

Tajā pašā laikā Čehijas uzņēmumiem gada laikā tika izsniegtas licences militārā aprīkojuma eksportam vēl 68 miljardu kronu vērtībā. Tādējādi, pateicoties Čehijas centieniem, līdz šim Ukrainai ir piegādāti simtiem smagās militārās tehnikas vienības un vairāk nekā miljons raķešu, prettanku granātu un lielkalibra munīcijas 40 miljardu kronu vērtībā. Pateicoties sarunās noslēgtajiem līgumiem un ziedojumiem, uz Ukrainu turpmākajos mēnešos turpināsies piegādes desmitiem miljardu kronu vērtībā.

“Nekavējoties mēs sākām apspriest ar Ukrainas pārstāvjiem, kas ir nepieciešams viņu armijai, un es esmu priecīgs, ka mums izdevas ātri panākt vienošanos vairākos jautājumos. Mēs bijām pirmie, kas Ukrainai piegādāja helikopterus, tankus, haubices, raķešu palaišanas iekārtas un kājnieku kaujas mašīnas. Pirmā mūsu organizētā smagās tehnikas piegāde uz Ukrainu ieradās divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma. Ar savu piemēru mēs parādījām citiem, ka tas ir iespējams,“ saka Ministru prezidents Petrs Fiala.

Vēl pirms Krievijas agresijas Čehija nolēma ziedot artilērijas munīciju Ukrainai. Pirmajā kara gadā, sadarbojoties valsts un komerciālajām struktūrām, no Čehijas uz Ukrainu tika piegādāti 89 tanki, 226 kaujas un bruņumašīnas un 38 haubices. Apmēram trešdaļa no šīs tehnikas tika piegādāta no armijas noliktavām, no kurām tika nosūtītas 6 pretgaisa aizsardzības sistēmas un četri kaujas helikopteri. No materiālo rezervju noliktavām mēs piegādājām arī 900 metru garas tilta konstrukcijas. Čehijas aizsardzības nozare, saskaņojot ar Čehijas valsti, Ukrainai piegādāja arī 33 vairākkārt palaižamas raķešu iekārtas, un, pamatojoties uz Ukrainas prasībām, Čehija organizēja vairāk nekā pusotra miljona vienību munīcijas piegādi, tostarp vairāk nekā 60 000 raķešu.

"Sabiedrotie un ārvalstu partneri apzinās mūsu skaidro nostāju un gribu palīdzēt Ukrainai, un, arī pateicoties tam, mēs varējām saņemt adekvātu kompensāciju par Ukrainai dāvināto aprīkojumu. ASV mums dāvināja helikopterus Viper un Venom, Vācija – tankus Leopard. Pateicoties tam un sabiedroto finansiālajam atbalstam, mēs varēsim ātrāk modernizēt savu armiju, kas pašreizējā drošības situācijā ir patiešām nepieciešams," skaidro Fiala.

Papildus astoņiem helikopteriem Čehija no ASV saņēmusi arī finansiālu palīdzību armijas modernizācijai nepieciešamā militārā aprīkojuma iegādei gandrīz septiņu miljardu kronu apmērā. Čehijai par piegādēm Ukrainai no ES fondiem jāsaņem vēl vismaz divi miljardi kronu. Jau iepriekš premjerministrs Petrs Fiala pēc tikšanās ar Vācijas kancleri Šolcu paziņoja, ka Čehija no Vācijas iegādāsies 15 tankus Leopard.

 

"Papildus tam Čehijai ir padomā arī pēckara atbalsts Ukrainai. Izmantojot Ukrainas atjaunošanas programmu, ko Čehijas valdība apstiprināja pagājušajā gadā, mēs iesaistīsim Čehijas uzņēmumus, nevalstiskas organizācijas (NVO), kā arī valsts un akadēmisko sektoru Ukrainas stabilizācijas un atjaunošanas procesos. Šai programmai līdz 2025. gadam katru gadu tiks piešķirti 500 miljoni kronu, ko finansēs ES programmas un citi lielie ziedotāji," teica Čehijas ārlietu ministrs Lipavskis.